Maijs - laiks doties dārzā!

UZZINI, KO LABĀK STĀDĪT VAI TIEŠI NESTĀDĪT BLAKUS

 

Maijs dārzniekiem vienmēr ir par īsu, un tā vien šķiet, ka tas ir īsākais gada mēnesis. Tikko vēl bija auksts un par slapju, lai dārzā kaut ko darītu, bet nu jau pēkšņi viss ir saplaucis un izžuvis un daļa darbu nokavēti. Tāpēc daudzi darbiņi, ko bija plānots paveikt aprīlī, ir palikuši nepadarīti.

 

Maijs ir vissiltākais pavasara mēnesis, kad laika apstākļi kļūst stabili samērā silti. Zeme no sniega ir pilnībā izžuvusi. Šajā laika posmā koki, krūmi un zāle ātri tiek uzvilkti zaļā krāsā. Ziedi zied. Tie, kas domā, ka, ja maijā tiek stādīti kultūraugi, ir kļūdījušies, viņi vairs nevarēs pilnībā nobriest līdz rudenim. Faktiski šajā laikā dienas un nakts gaisa temperatūra izlīdzinās, sasniedzot +10 vai vairāk grādu līmeni. Sēklas, kas šajā periodā ievietotas siltā augsnē, nekavējoties jūtas ērti, tāpēc tās nekavējoties sāks augt, dažreiz apsteidzot līdzīgas kultūras, kas iestādītas no stādiem. Maijā var stādīt daudzas dārzeņu kultūras.

 

 

 

 

Ko un kad labāk stādīt laukā maijā?

 

 

   Maija pirmajā pusē - Pašlaik piemērots laiks, lai laukā sētu burkānus, pētersīļus, redīsus, salātus, dilles, rukolu, lapu sinepes.  Ap 7. - 9.maiju katru gadu parasti laukā stāda sīpolus. Tradicionāli latvieši sīpolus stādīja Jetes dienā (7. maijs).  Maija pirmajā pusē var sēt arī zirņus un cūku pupas.

 

   Maija otrajā pusē - sviesta pupiņas un krūmu pupiņas labāk sēt uz maija beigām, šie augi ir siltumprasīgāki. Mēneša beigās var sēt arī cukurkukurūzu. Maija beigas būs piemērotas arī gurķu, ķirbju, kabaču, patisonu sēšanai.

 

 

 

 

Ko stādīt blakus?

 

 

Dabā viss iekārtots tā, ka augi cits citam palīdz, sniedz atbalstu vai savstarpēji karo, cīnoties par savu vietu zem saules.

 

Burkāni labi sadzīvo ar sīpoliem, ķiplokiem, maurlokiem, arī puraviem. Tāpat burkānus drīkst sēt līdzās pupām, zirņiem, tomātiem un salātiem. Arī kartupeļi un bietes var būt burkānu sabiedrotie.

 

Redīsi "neprotestē", ja tiem kaimiņos aug gurķi, kāposti, salāti, tomāti vai zirņi.

 

Kartupeļus var stādīt sīpolu, kāpostu, pupu, kukurūzas tuvumā, savukārt bietes sadzīvos ar gurķiem, sīpoliem vai pupiņām.

 

Salātus droši var sēt līdzās redīsiem, zemenēm vai gurķiem, bet sīpolu vagas veidot var netālu no kartupeļiem vai burkāniem.

 

Ķiploki labāk augs, ja tiem kaimiņos būs tomāti.

 

 

 

Vēlamie augi blakus garšaugiem

 

 

 

Baziliks -  audene, pipari, tomāti, salvija, timiāns;

 

Ķiploks - brokoļi, ziedkāposti, salāti, rozes, zemenes, tomāti, timiāns, salvija;

 

Koriandrs -  timiāns, salvija, spināti;

 

Maurloki - brokoļi, ziedkāposti, burkāni, pētersīļi, tomāti;

 

Pētersīļi - burkāni, maurloki, kukurūza, sīpoli, paprika, rozes, tomāti, zirņi;

 

Raudene - baziliks, brokoļi, paprika, ziedkāposti, salvija, timiāns;

 

Rozmarīns - brokoļi, burkāni, paprika, pupiņas, ziedkāposti, salvija, timiāns;

 

Dilles - brokoļi,  ziedkāposti, kukurūza, gurķi, salāti, salvija, timiāns;

 

 

 

 

 

Dārzeņu, augļu un citu augu kaimiņi

 

 

Brokoļi - pupiņas, burkāni, maurloki,gurķi, dilles, ķiploks, salāti, kreses, sīpoli,rozmarīns, salvija, spināti, timiāns, raudene;

 

Burkāni - pupiņas, brokoļi, ziedkāposti,maurloki, puravi, salāti, rozmarīns,zirņi, paprika, salvija, timiāns, tomāti, tomāti;

 

Gurķi - brokoļi, pupiņas, ziedkāposti, kukurūza, dilles, salāti, kreses, sīpoli, tomāti, timiāns;

 

Kabači - kukurūza, salāti, zirņi, paprika, salvija, timiāns, samtenes, kreses;

 

Kreses - brokoļi, ziedkāposti, gurķi, tomāti,salvija, timiāns, kabači;

 

Kukurūza - dilles, pētersīļi, pupiņas, zirņi, gurķi,kabači, saulespuķes, salvija,timiāns;

 

Paprika - baziliks, burkāni, gurķi, raudene, pētersīļi, zirņi, rozmarīns, tomāti, salvija, timiāns;

 

Puravi - burkāni, sīpoli, spināti, salvija, timiāns;

 

Pupiņas - burkāni, brokoļi, gurķi, kukurūza,rozmarīns, salvija, tomāti, zemenes;

 

Salāti (dārza) - burkāni, brokoļi, dilles, gurķi,ķiploki, kabači,salvija,sīpoli, spināti,timiāns,tomāti, zemenes, ziedkāposti;

 

Samtenes - kabači, tomāti, gandrīz visas kultūras;

 

Sīpoli - burkāni,bietes, brokoļi, dilles, gurķi,salāti,salvija, puravi, pētersīļi,timiāns,tomāti, ziedkāposti;

 

Spināti - brokoļi, koriandrs, puravi, pupiņas,salāti,salvija,timiāns, zemenes, ziedkāposti;

 

Tomāti - baziliks, burkāni, gurķi, kreses, ķiploki,maurloki,paprika, pētersīļi, salāti,samtenes, salvija, sīpoli, timiāns;

 

Zemenes - ķiploki, pupiņas,salvija, sīpoli, salāti,spināti, timiāns;

 

Ziedkāposti - burkāni, dilles, gurķi, maurloki, kreses,ķiploki, salāti, salvija,sīpoli, spināti,raudene, timiāns;

 

Zirņi - burkāni, gurķi, kabači, kukurūza,pētersīļi, pupiņas, salvija, spināti,timiāns, zemenes.

 

 


   Jāņem vērā, ka arī draudzīgos augus nedrīkst sastādīt vai sasēt pārāk tuvu, lai tie nenoēnotu viens otru un sakņu sistēmai pietiktu vietas.

 

 

 

 

 

Ko labāk nestādīt blakus?

 

 

   Jūs izbrīna, kādēļ stādīšanas režīma ievērošana, mēslošana, pareizs apliešanas režīms un temperatūras ievērošana dažreiz nedod labu ražu?


   Tāpat kā cilvēkiem, raksturīgas gan simpātijas gan antipātijas: būt kaimiņos ar vienu kultūraugu tiem patīk, bet ar citu ir gandrīz vai nāvējoši. Tas, protams, atstāj iespaidu arī uz ražu. Zinātnieki šādu nepatiku pret citiem dzīviem organismiem (augiem, sēnēm, mikroorganismiem) sauc par alelopātiju. Šo parādību var izskaidrot ar to, ka viens organisms izdala attiecīgus ķīmiskus savienojumus, kas aizkavē vai pilnīgi nomāc cita organisma attīstību. Uz šāda principa pamata balstās antibiotiku darbība.

 

 

SĪPOLI UN ZIRŅI

 

   Visas sīpolu un zirņu šķirnes tiek uzskatītas par ļaunākajiem ienaidniekiem. Sīpoli, puravi, mazie pavasara lociņi vienkārši nomāc zirņu augšanu.

 

 

KARTUPEĻI UN TOMĀTI

 

   Tam, ka tomāti un kartupeļi nesader, nav nekāda sakara ar alelopātiju. Te pie vainas ir šo kultūru ļoti tuvā radniecība. Tie abi ir nakteņu dzimtas kultūraugi un viņu “slimības vēsturē” ir vienādas slimības, viņi cieš no vienu un to pašu kaitēkļu uzbrukuma. Audzējot tos blakus dobēs, viņi “pielaidīs” viens otram savas slimības.

 

Zināšanai! Arī papriku un baklažānus nedrīkst audzēt blakus tomātiem un kartupeļiem. Tie visi ir radinieki!

 

 

PAPRIKA UN PĀKŠAUGI

 

   Neiesakām blakus audzēt saldos piparus un pākšaugus. Šīs kultūras bieži vien kļūst par antraknozes upuriem. Tā ir sēnīšu slimība, kas parādās melnu plankumu veidā un nopūdē visu augu.

 

Zināšanai! Ar antraknozi bieži slimo gurķi, melones, kabači un arbūzi, kā arī ogulāji – avenes, ērkšķogas, jāņogas. Tos arī nevajadzētu stādīt blakus saldajiem pipariem, zirņiem un pupiņām.

 

 

BURKĀNI UN DILLES

 

   Agronomi līdz šim brīdim nespēj apstiprināt vai noliegt teoriju par to, vai dilles palēnina burkānu augšanu. Tas ir mīts, vai nē, bet vairāku paaudžu dārznieku pieredze rāda, ka šīs divas kultūras nevajadzētu stādīt blakus. Uzskata, ka burkānus nomāc arī anīss un pētersīļi.

 

 

KĀPOSTI UN VĪNOGAS

 

   Vēl viena zinātniski nepierādīta teorija saka, kāpostu dobes jātur pēc iespējas tālāk no vīnogulājiem. Saka, ka ogu garša pasliktinās. Ņemot vērā, ka šim “ticējumam” ir vairāk nekā 2000 gadu, laikam vajadzētu tajā ieklausīties.

 

 

DĀRZA SALĀTI UN BROKOĻI

 

   Pētījumi rāda, ka dārza salātu sēklas slikti dīgst dobēs, kur pirms tam audzēti brokoļi. Vielas, ko augšanas rezultātā izdala brokoļi, nomāc dārza salātu augt spēju.

 

 

LAPU SINEPES UN BIETES

 

   Lapu sinepes noteikti nevajadzētu sēt blakus bietēm. Tas pats attiecas arī uz turku zirņiem . Sinepēm kaitē arī saulespuķu tuvums.

 

 

 

Tāpat, piemēram, gurķus nevajadzētu stādīt blakus kartupeļiem un salātiem. Šie dārzeņi nesadzīvo arī ar aromātiskiem garšaugiem, izņemot dilles.

 

Pupiņām nepatīk, ja tām kaimiņos ir sīpoli, zirņi, ķiploki, fenhelis, arī puravi. Arī bietes, kolrābji un saulespuķes nav pupu sabiedrotie.

 

Kartupeļus neiesaka audzēt zirņu, tomātu, gurķu, seleriju vai ķirbju tuvumā.

 

Tomātiem nepatīk burkāni, ziedkāposti, kartupeļi, fenhelis, bietes, galviņkāposti un gurķi.

 

 

 

 

 

 

Kā mēslot sakņu dārzu?

 

 

   Pavasarī ar mēslošanu nesteidzamies, darām to aprīļa beigās vai pat maija sākumā, jo dārzā augsne ir pietiekami auglīga, ielabota ar organiskajām vielām un augiem pietiek barības, lai sāktu augšanu.

   Nabadzīgā augsnē mēslojumu var iestrādāt agrāk, pat martā. Taču arī pārāk steigties nevajag, jo pēdējos gados ziemas ir ļoti vieglas, turpretī pavasarī bieži vēl ir diezgan spēcīgas salnas. Pārāk agri stimulējot augšanu, augi sāk dzīt pumpurus pirms laika, un tie var apsalt.

 

 

Pavasarī augiem vajag slāpekli

 

   Laikapstākļi Latvijas pavasaros mēdz būt visai atšķirīgi – reizēm jau martā sāk ziedēt puķes un saule priecē teju katru dienu, tomēr biežāk zemi vēl klāj pabieza sniega kārta. Ja zeme ir sasalusi, nedaudz jāpaciešas, bet, ja pavasara sākums ir silts, sauss un saulains, mēslošana būs ļoti vērtīga un iepriecinās augus.

 

   Ne visiem augiem patiks liels slāpekļa daudzums, jo ne visiem piemērota skāba vide, tāpēc tūjas, rododendri, acālijas, arī ērikas un vēl citi būs jāpabaro ar tādu mēslojumu, kas ir atbilstošs konkrētajiem augiem.

 

   Agrā pavasarī augus ieteicams palutināt ar mēslojumu, kas satur daudz slāpekļa, jo tas ļauj augiem ātrāk pieaudzēt zaļo masu un palīdz attīstīties. Taču ne visiem augiem patiks liels slāpekļa daudzums, jo ne visiem piemērota skāba vide, tāpēc tūjas, rododendri, acālijas, arī ērikas un vēl citi būs jāpabaro ar tādu mēslojumu, kas ir atbilstošs konkrētajiem augiem. Noteikti rūpīgi izlasi uz mēslojuma etiķetes rakstīto informāciju par devām un intervāliem, jo nelielam krūmam vajag stipri mazāk mēslojuma nekā lieliem, spēcīgiem kokiem. Universāla formula: labāk mazāk un biežāk nekā reti un daudz.

 

 

Atrodi piemērotāko mēslojuma veidu

 

 

   Ir granulu mēslojumi, šķidrie, šķaidāmie mēslojumi, ir tādi, kas ļoti lēni iesūcas augsnē. Katram no tiem ir savas priekšrocības un mīnusi, piemēram, granulu mēslojums ir lēnāk šķīstošs un var būt paredzēts kādai konkrētai augsnei, piemēram, kūdrai. Savukārt šķīstošie mēslojumi ir piemēroti liešanai uz augsnes un parasti ir koncentrēti, tāpēc tos šķaida un laista biežāk, jo tie ātrāk iesūcas augsnē.

 

   Zināšanai! Ja grasies mēslot tikko pārstādītus augus, būtu vēlams izmantot lēni šķīstošu mēslojumu.

 

   Bieži vien šķīstošo mēslojumu izmanto mēslošanai caur auga lapām, kas ir svarīgi nesen iestādītiem augiem vai tādiem, kam kaut kādā veidā cietusi sakņu sistēma. Arī tikko pārstādītus augus mēslo retāk, jo tas īsti nav nepieciešams.

 

   Bieži mēslojumu iestrādā augsnē jau stādot, turklāt pat ļoti saudzīgi pārstādīti augi piedzīvo samērā lielu šoku, un to spēja uzņemt mēslojumu ir stipri ierobežota.

 

   Zināšanai! Ja grasies mēslot tikko pārstādītus augus, būtu vēlams izmantot lēni šķīstošu mēslojumu.

 

   Zināšanai! Ja vēlies uzlabot auga vizuālo izskatu, ieteicama mēslošana caur auga lapām.

 

   Vēl mēslošanu caur lapām vēlams veikt, ja ir ierobežota auga spēja uzņemt mēslojumu no augsnes. Dārzkopības preču veikalos nopērkamas arī mēslojuma tabletes un kociņi. Tas ir lēni šķīstošs mēslojums, kas sapresēts attiecīgajās formās. Minerālmēslu tableti vai kociņu ierušina zemē blakus augam, un tur tas pamazām izdala barības vielas. Katrai augu grupai vai pat augsnei ir piemērots savs mēslojums.

 

 

 

 

Visu nepieciešamo meklē sev tuvākajā Mājai un Dārzam veikalā visā Latvijā

 

Vai iepērcies internetveikalā www.zum.lv