DZĪVŽOGI

DZĪVŽOGI - VIENA NO POPULĀRĀKAJĀM METODĒM KĀ AIZKLĀT UN PASARGĀT SAVU MĀJSAIMNIECĪBU

Ir četras lieliskas funkcijas, ko pilda mūsdienās pieprasītie dzīvžogi – norobežo teritoriju no cilvēku skatieniem, kam patīk ielūkoties, kas tad īsti notiek Tavā piemājas teritorijā; samazina putekļu un izplūžu gāžu daudzumu, kas ienāk no ielas vai ceļa; slāpē motoru skaņu un citus trokšņus, kā arī protams, pilda dekoratīvu funkciju! 

 

 

 

 

Zināšanai!

 

* Mūžzaļš dzīvžogs veido aizsegu visu gadu, turpretī vasarzaļš, ziemā ir caurredzams.

 

* Gluda, regulāras formas mūžzaļa dzīvžoga veidošanai ieteicams izvēlēties sīklapainus augus ar kompaktu augumu, kuri ir izturīgi pret regulāru īsu cirpšanu.

 

* Lauku apvidiem un brīvā stilā iekārtotiem dārziem cieši kopā var augt ziedoši, ar dekoratīviem augļiem augi.

 

* Ja grib īpaši blīvu dzīvžogu, kas aizsargā no savvaļas dzīvniekiem un vēja, augus var stādīt dubultrindās.

 

* No agra pavasara līdz vasaras vidum jāmēslo ar sabalansētu mēslojumu un jānodrošina ar vienmērīgu mitrumu.

 

 

Dzīvžogus iedala

 

Pēc augstuma:

 

Augstie – (1.5 – 4.0m)

Vidējie – (0.8 – 1.5m)

Zemie – (0.3 – 0.8m)

 

 

Pēc augšanas:

 

Brīvi augoši - rindveida krūmu stādījumi, kuriem neveido vainagu, bet atstāj dabīgu. Ieteicams izvēlēties ziedošus kokaugus

 

Cirptie - veido noteiktā formā no mūžzaļajiem augiem vai lapu kokaugiem . Lai šie dzīvžogi izskatītos glīti, tos regulāri apgriež.

 

Zemie - atdala zonu, kura ir jānorobežo.  Piemērotas ir parka rozes, Japānas spirejas, u.c. zemi dekoratīvi kokaugi, kuru lapas un ziedi ir dažādās krāsās.

 

 

 

 

Kā ierīkot dzīvžogu?

 

Vispirms jāredz kāda būs dzīvžoga funkcija - vai dzīvžogs kalpos kā vēja aizsargjosla, vai kā ēnojums, vai kā skaņas barjera, vai kā dārza pārdales josla, vai kā dzīvā barjera (parastā žoga vietā). Atkarībā no izvēlētās funkcijas izvēlas atbilstošu augu sugu, nosaka stādīšanas attālumus, izvērtē augsnes nomaiņas nepieciešamību un veic dzīvžoga ierīkošanas darbus.

 

 

Kāda veida dzīvžogu izvēlēties? Mūžzaļu vai lapu krūmu?

 

Mūžzaļš dzīvžogs veidos necaurredzamu sienu arī periodā, kad lapu krūmi ir bez lapām. Kā variantus izvēlas dažādu šķirņu tūjas, egles, īves un pacipreses. Lapu krūmu dzīvžogs var būt ar spilgtāku lapojuma akcentu (grimoņi, fiziokarpi, bārbeles, spirejas). Zaļu lapojumu veido no ligustriem, alpu vērenēm, spirejām.

 

 

Kā pareizi sagatavot augsni dzīvžoga ierīkošanai?

 

Atkarībā no stādīšanas attāluma augsne dzīvžogu stādījumu ierīkošanai tiek mainīta katram augam individuāli, vai tranšejveidā. Skuju koku stādījumiem augsne tiek mainīta tranšejveidā 60 x 60 cm dziļums un platums, lapu krūmiem 40 x 40 cm. Neaulīgā augsne tiek aizstāta ar auglīgu melnzemi, kurai pievieno organisko mēslojumu.

 

 

Kā kopt dzīvžogu?

 

Dzīvžoga stādījumi regulāri jāformē. Atkarībā no izvēlētās augu sugas no 1 līdz 3 reizēm sezonā.

 

 

Kad jāmēslo dzīvžogs?

 

Dzīvžoga stādījumiem papildus barības vielas dodam pavasarī. Tas ir ilgiedarbības mēslojums, kurš izšķīst laistīšanas un nokrišņu iedarbībā un nodrošina nepieciešamo minerālvielu daudzumu visas sezonas laikā.

 

 

Kādu stādīšanas attālumu izvēlēties ierīkojot dzīvžogu?

 

Atkarībā no izvēlētās augu sugas un izvēlētā maksimālā dzīvžoga augstuma, stādīšanas attālums skuju kokiem var būt no 0.7 m, bet lapu krūmiem no 0.5 m. Brīvi augošam dzīvžogam stādīšanas attālums ir retāks un atkarīgs no auga platuma izmēriem.

 

 

 

Populārākais dzīvžoga stādījums – tūja

 

 

 

Populārākais dzīvžoga stādījums ir tūja. Tūjas dzīvžogs vislabāk pilda putekļu aizsega funkciju, un to īpaši bieži stāda tieši pilsētu teritorijās un ap ēkām, kurām nav liela teritorija, jo tūjas neveido platu dzīvžogu - vien aptuveni 70 cm, turklāt visu cauru gadu ir zaļas un dekoratīvas, nenomet lapojumu. Tūjas ir arī ļoti pateicīgas kopšanā. Ja, stādot tūjas, pienācīgi sagatavo stādījumu vietu, nebūtu jābūt problēmām ar to iedzīvošanos. Tūjas pašas par sevi pielāgojas augšanas apstākļiem daudz labāk kā citi dzīvžoga stādījumi. Pietam, šis dzīvžoga veids neprasa īpašas pūles kopšanā.

 

Kā jau visus augus, arī tūjas ir jāmēslo. Tas ir obligāts pasākums vismaz ik pavasari, var mēslot arī rudenī, bet tas nav tik būtiski. Ja tūjas nemēslo, tām var veidoties tukši vidi. Vasarās tās arī jālaista. Ja tūjas cieš no sausuma, tās veido brūnus augļus, kuru dēļ zūd dekoratīvais skats. Koptai tūjai ir košs, spilgts zaļums.

 

Tie, kam nepatīk tūjas, dažreiz izvēlas pacipreses un kadiķus dzīvžoga stādījumiem. Tomēr jāņem vērā, ka šie skuju koki prasa lielu kopšanu.

 

Skuju koku un citu koku, krūmu dzīvžogiem būtiski saprast, cik augsti tie būs vēlami. Ja skuju koka dzīvžogam pāraudzē augstuma brīdi, grūti dabūt atpakaļ dekoratīvu skatu. Pie sasniegta augstuma šie dzīvžogi jāuztur regulāri, cērpjot vismaz 1 reizi gadā, vēlams pavasarī, tomēr tūjas var griezt visa gada garumā. Pavisam pedantiski saimnieki skuju koku un tūju dzīvžogus cērpj 2 – 3 reizes gadā. Jārēķinās, ka no pārāk augsta dzīvžoga dabūt zemu un dekoratīvu ir daudz grūtāk, kā izaudzēt jaunu.. Ja ir nepieciešamība atjaunot skuju koku dzīvžogu, vieglāk un pareizāk ir tos likvidēt pavisam un iestādīt jaunus. Ja stādīšana nokavēta pavasarī, konteinerstādus var stādīt līdz pat rudenim. Kailsakņu stādus jāstāda līdz lapu plaukšanai.

 

 

Skuju koku dzīvžogi

 

Rietumu tūjas

Milzveida tūja

Parastie kadiķi

Klinškalnu kadiķi

Virdžīnijas kadiķi

Bonsai koki

 

 

Lapu koku dzīvžogi

 

 

Laba un populāra alternatīva skuju koku dzīvžogam ir lapu koks - skabārdis. Tā lapojums, atkarībā no sugas, uz ziemu nobrūnē, bet daļēji saglabājas. Lielākā daļa skabārzi lapojumu maina pavasarī, kad vecās lapas nobirst un uzreiz to vietā izaug jaunas. Lai arī ziemā tas nav tik dekoratīvs, savu dzīvžoga funkciju tas pilda labāk kā citi lapu koki aukstajos gadalaikos.

 

Tādi dekoratīvie koki kā ceriņi, spirejas, forsītijas, mežrozītes, jebkuri citi krūmi ziedēšanas laikā izskatās ļoti skaisti. Tomēr jārēķinās, ka tie arī nozied un ziemā nesaglabā lapojumu. Tomēr visi šie skaitās brīvi augošie dzīvžogi, tādēļ parasti tos necērt, līdz ar to prasa mazāku kopšanu. Šos dzīvžogus var uzstādīt lielā teritorijā, jārēķinās, ka tie aizņem platumā 1,5 – 2 metrus, tādēļ, iestādot kā dzīvžogu būtiski samazinās brīvā teritorija.

 

Vilkābeles, klintenes, plūmes un ceriņus, kas bijuši populāri dzīvžogi agrāk, ir atjaunojami, nogriežot tos līdz zemei. 3 – 4 gados tie visi ataug.

 

 

 

Lapu krūmu dzīvžogi

 

Parastais ligustrs

Alpu vērene

Pelēkā spireja

Japānas spireja

Baltais grimonis

Irbeņlapu fizokarps

Tunberga bārbele

 

 

 

ČETRAS TIPISKĀS IESĀCĒJU KĻŪDAS

 

Nav pietiekami padomāts par savām vēlmēm un vajadzībām, līdz ar to izvēlēti nepareizie augi – tie ir vai nu par lielu, vai par mazu, vai arī nepiemēroti konkrētajai vietai un augšanas apstākļiem.

 

Aizmirstot, ka žogs pašiem būs arī jākopj, izraudzīti ļoti ērkšķaini krūmi, kurus tāpēc grūti apcirpt un citādi aprūpēt. augus.

 

Klasiska kļūda – nepareizas cirpšanas dēļ kuplas ir vienīgi krūmu augšpuses, bet to apakšējās daļas ir plikas.

 

Vēloties panākt, lai dzīvžogs būtu pēc iespējas biezāks, augi sastādīti pārāk tuvu cits citam, kā rezultātā pastiprinās konkurence par augšanas vietu un apgaismojumu, pietrūkst gaisa, un tādēļ augus sāk bojāt kaitēkļi un slimības, var parādīties sēnīšu slimības.